Ziemeļkoreja brīdinājusi, ka atriebsies pēc tam, kad ASV apturēja pārtikas palīdzības programmu saistībā ar to, ka Phenjana pagājušajā nedēļā palaida tāla darbības rādiusa raķeti, radot bažas par jaunu kodolizmēģinājumu veikšanu.
Ziemeļkoreja otrdienas vakarā izplatītajā paziņojumā, kurā aizstāv savas pozīcijas, paziņoja, ka lauž divpusējo līgumu par kodolieroču izmēģinājumu un tāla darbības rādiusa raķešu izmēģinājumiem pēc tam, kad Vašingtona apturēja Ziemeļkorejai tik ļoti nepieciešamo pārtikas palīdzības programmu.
"Tādēļ esam spiesti veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, atbrīvoties no līguma. ASV būs pilnībā atbildīgas par visām iespējamajām sekām," uzsvērts Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas paziņojuma.
Kaimiņvalsts Dienvidkorejas analītiķi pieļāva, ka tas varētu nozīmēt trešo kodolieroču testu veikšanu vai jaunas tāla rādiusa darbības raķetes palaišanu.
Ziemeļkoreja arī noraidīja ANO Drošības padomes, tostarp Phenjanas sabiedrotās Ķīnas, pausto nosodījumu par neveiksmīgo raķetes palaišanas mēģinājumu 13.aprīlī.
Savukārt Japānas laikraksts "Yomiuri Shimbun" trešdien vēstīja, ka Ķīna ir apturējusi bēgļu izdošanas līgumu ar Ziemeļkoreju, jo Phenjana nekonsultējās ar to pirms raķetes palaišanas, ko ASV un citas pasaules lielvaras uzskata par ballistisko raķešu izmēģinājumu.
Laikraksts atsaucās uz divām Ķīnas amatpersonām, kas apstiprināja, ka ilgā politika kā ekonomikas migrantus izraidīt Ķīnā iebraukušos Ziemeļkorejas iedzīvotājus, lai gan viņiem dzimtenē draud sods, ir apturēta, tādējādi paužot Pekinas neapmierinātību ar kaimiņvalsts rīcību "neizrādot nepieciešamos uzmanību savam draugam Ķīnai" un neinformējot par raķetes palaišanas plāniem Ķīnas pusi.
Phenjana uzstāja, ka tās neveiksmīgais satelīta palaišanas mēģinājums nebija raķetes izmēģinājums un tā nav pārkāpusi februārī panākto vienošanos ar Vašingtonu, ka apmaiņā pret pārtikas palīdzību tā apturēs urāna bagātināšanu un raķešu un kodoltestus.
Tomēr ASV apturēja plānus sākt 240 tonnu pārtikas nogādāšanu Ziemeļkorejai, jo tai vairs nevarot uzticēties.
ANO Drošības padomes pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka šī raķetes palaišana uzskatāma par ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu.
Ziemeļkoreja 13.aprīlī palaida tāla rādiusa darbības raķeti, kurai bija jānogādā kosmosā satelīts, un šī palaišana bija iecerēta par godu komunistiskās valsts dibinātāja Kima Irsena (Ilsunga) 100.dzimšanas dienai.
Tomēr raķete sadalījās vairākās daļās un iekrita Dzeltenajā jūrā Dienvidkorejas piekrastē. ASV un vairākas Āzijas valstis nosodīja šo raķetes startu kā reģiona drošību apdraudošu provokatīvu rīcību.
Ziemeļkorejas ziemeļaustrumos Punggjes pilsētā atrodas valsts kodolpoligons. Tur tika veikti abi iepriekšējie Ziemeļkorejas kodolizmēģinājimi, kas notika 2006. un 2009.gadā. Ziemeļkoreja veica pirmo kodolizmēģinājumu 2006.gada oktobrī trīs mēnešus pēc tāldarbības raķetes palaišanas. Arī 2009.gadā pirms kodolizmēģinājumiem tika palaista tālas darbības rādiusa raķete.
ASV jau iepriekš bija brīdinājušas, ka jebkāda Ziemeļkorejas raķešu palaišana nav savienojama ar ASV pārtikas palīdzības sniegšanu Ziemeļkorejai.