Ķīnā sākas varas maiņa

Tā dēvētās ceturtās paaudzes līderus Hu Dziņtao un Veņ Dzjabao pie partijas vadības stūres aizstās Si Dziņpins un Ļi Kecjans, bet nākamā gada pavasarī viņi tiks apstiprināti attiecīgi Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja (Rietumos šo amatu nereti dēvē par prezidenta posteni) un Valsts padomes premjera amatos. Hu vakardienas runa liecina, ka cerības uz politiskām reformām ir niecīgas, jo pašreizējais Ķīnas līderis lielu uzmanību pievērsis partijas stiprināšanas jautājumiem.

Desmit gados, kopš pie varas ir ceturtās paaudzes līderi, Ķīna ir guvusi neapšaubāmus panākumus. Tā kļuvusi par vienu no pasaules ekonomiskajām lielvarām, lielākās iedzīvotāju daļas labklājība ir ievērojami pieaugusi, Ķīnas viedoklī ieklausās starptautiskajā arēnā, šī valsts nostiprinājusi savas globālā spēlētāja pozīcijas Āfrika un Dienvidamerikā. Vienlaikus Ķīnā joprojām netiek ievērota vārda brīvība, pieaug plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem valsts iedzīvotājiem, starp zemniekiem un pilsētu iedzīvotājiem. Pēdējā gada laikā ekonomiskās izaugsmes tempi ir samazinājušies, attiecībā uz Ķīnu nereti tiek izteiktas bažas par ievērojamu nekustamā īpašuma burbuli, kas teju, teju var sprāgt, iedzīvotāju vidū pieņemas spēkā neapmierinātība ar plaši izplatīto korupciju elites vidū, sliktākajā gadījumā valstij var draudēt pat sociālie nemieri.

Uzrunājot vairāk nekā 2300 kongresa delegātu (pavisam Ķīnas Komunistiskajā partijā ir aptuveni 82 miljoni biedru), Hu ļoti lielu uzmanību pievērsis tieši nepieciešamībai cīnīties ar korupciju. AP saskaitījusi, ka pusotras stundas ilgās runas laikā viņš šo frāzi izteicis 16 reižu un rezumējis – ja šī cīņa nevainagosies panākumiem, «korupcija var izraisīt pat partijas un valsts sabrukumu». Atšķirībā no daudzām citām valstīm Ķīnas likumi ir pietiekami bargi – amatpersonām, kas atzītas par vainīgām korupcijā, bieži tiek piespriests nāvessods, turklāt to mēdz publiski izpildīt neilgi pēc sprieduma pasludināšanas. Tomēr skandāli, kas saistīti ar amatpersonu korumpētību, uzliesmo ļoti bieži. Šogad no amata tika atstādināts, bet vēlāk arī no partijas izslēgts Čuņciņas kompartijas sekretārs Bo Silai, kuru uzskatīja par Ķīnas politikas uzlecošo zvaigzni un prognozēja viņam vietu Politbiroja pastāvīgajā komitejā, kas nozīmē automātisku atzīšanu par sestās līderu paaudzes pārstāvi. Amatu zaudējis arī viens no Hu padomniekiem, kura dēls Pekinā izraisīja avāriju ar lepnu Ferrari automašīnu – bija skaidrs, ka no tēva oficiālās algas dēls tādu nebūtu varējis atļauties. Tikai dažas nedēļas pirms kongresa The New York Times ziņoja, ka premjera Veņa Dzjabao ģimene slepenos kontos akumulējusi astronomiskus līdzekļus – 2,7 miljardus dolāru. Šo gadījumu nonākšana atklātībā, ļoti iespējams, saistīta ar plašākai sabiedrībai neredzamo cīņu par varu starp dažādiem klaniem, tomēr faktu, ka korupcija Ķīnā ir ļoti nopietna problēma, apstrīdēt nav iespējams, uzsver Reuters.

Savā runā Hu arī 78 reizes pieminējis «Ķīnas sociālisma modeli», runājis par uzdevumu desmit gadu laikā divkāršot valsts ekonomiku un vidējos ienākumus uz vienu cilvēki, izvirzījis mērķi, ka ekonomikai ir gadus jāpieaug par 8%. Līdz 2049. gadam, kad tiks atzīmēta Ķīnas Tautas republikas dibināšanas 100. gadadiena, Ķīnai jākļūst par «bagātu, spēcīgu, demokrātisku, civilizētu un harmoniski modernizētu sociālistisku valsti», sacījis līderis. No citiem viņa izteikumiem lielākā uzmanība tiek pievērsta solījumam modernizēt bruņotos spēkus un kļūt par «jūras lielvalsti», kā arī apgalvojumam, ka Ķīna ir gatava miera līguma noslēgšanai ar Taivānu.
Kaut gan Hu uzstāšanos citur pasaulē varētu vērtēt kā aizejoša līdera atvadu runu, saskaņā ar Ķīnas tradīcijām bijušie valsts vadītāji joprojām saglabā lielu ietekmi uz politisko dzīvi, atgādina Reuters. «Hu Dziņtao un viņa domubiedriem pats svarīgākais ir panākt, ka viņiem būs maksimāla ietekme, nosakot jauno līderu sastāvu,» uzsvēris Honkongas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes sinologs Din Sjueļans. Kongresa uzdevums ir ievēlēt jauno partijas centrālkomiteju, kura izvēlēsies Politbiroja locekļus, bet no tiem septiņi vai deviņi cilvēki iekļūs Politbiroja pastāvīgajā komitejā, kas arī nosaka Ķīnas politisko kursu. Divas vietas tajā jau ir rezervētas Si Dziņpinam un Ļi Kecjanam, bet par pārējiem kandidātiem pagaidām var izteikt tikai minējumus.