Ekonomisti prognozē, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka. To veicinās pamat rādītāju – patēriņa, eksporta un investīciju apjoma palielināšanās.
Aizvadītā gada trīs ceturkšņos mūsu valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,2% gada griezumā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Provizoriskie rezultāti par visu gadu tiks publicēti februārī, pagaidām lielākā daļa ekonomistu prognozē pieaugumu par aptuveni 4%.
Uz 2014.gada perspektīvām viņi lūkojas vēl optimistiskāk. SEB Bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē izaugsmi par 4,8%. Pēc viņa domām, tas būs labs rādītājs, kas neļaus valstij atkal pazaudēt līdzsvaru, kā tas notika «treknajos» gados. Tiesa gan, šāda izaugsme negarantē, ka piepildīsies sabiedrības cerības attiecībā uz dzīves līmeņa uzlabošanos.
Šajā gadā, uzlabojoties situācijai Eiropā, eksports atkal sasniegs iepriekšējo līmeni, pieļauj Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pateicoties tam samazināsies bezdarbs un uzlabosies kopējā noskaņa darba tirgū. Pēc eksperta domām, ja eksports atžirgs strauji, IKP izaugsme var būt lielāka nekā šobrīd prognozētie 4-5%.
Būtisku lomu IKP izaugsmē nākošgad var spēlēt arī investīciju apjoma pieaugums uzņēmumos. Līdztekus eksportam par impulsu tam var kalpot arī Latvijas pievienošanās eirozonai, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Zem deflācijas draudiem
Reizē ar iestāšanos valūtas aliansē, Latvija ir ieguvusi arī eirozonas kopējo problēmu – vāju, faktiski nullei tuvu inflācijas pieaugumu. Jau 2013.gadu mūsu valsts noslēdza ar negatīvu patēriņa cenu dinamiku.
Aizvadītā gada decembrī Latvijā cenas bija par 0,4% zemākas nekā 2012.gada decembrī, tā šonedēļ informēja Centrālā statistikas pārvalde. Latvijā deflācija pēdējo reizi tika novērota 2009. krīzes gadā, kad IKP samazinājās par 17,7%. Pagājušajā gadā, cenas samazinājās uz ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās un gatavošanās iestājai eirozonā fona. Šogad eksperti prognozē mērenu inflāciju robežās no 1,8 līdz 2,5%. Pašā eirozonā inflācija decembrī bija 0,8% gada griezumā, salīdzinot ar 0,9% novembrī. Tas ir ievērojami mazāk par Eiropas Centrālās bankas (ECB) oficiāli paziņotā mērķa – «mazliet zem 2%».
Pagaidām ECB antideflācijas politika aprobežojas ar refinansēšanas likmes samazināšanu, kas jau pirms diviem mēnešiem nokrita līdz minimālajai 0,25%. Tomēr ekonomisti neizslēdz, ka turpinot palēnināties cenu pieaugumam, Mario Dragi vadītajai struktūrai nāksies pievērsties radikālākiem un ne tik ortodoksāliem pasākumiem. Runa varētu būt par negatīvas noguldījumu procentu likmes ieviešanu, kam vajadzētu piespiest bankas virzīt naudu ekonomikā, nevis noguldīt centrālo banku kontos.
Atgriešanās kredītu tirgū
Šonedēļ Valsts kase pārdeva septiņu gadu vērtspapīrus par vienu miljardu eiro ar gada likmi 2,62% gada likmi. Mūsu valstij tā ir pirmā emisija Vecās pasaules kopīgajā valūtā kopš 2008.gada februāra (tolaik uz 10 gadiem tika aizņemti 400 miljoni eiro par 5,5%). Pēc krīzes dēļ radušā pārrāvuma valdība 2009. – 2010.gadā aizņēmās tikai dolāros.
Atgriešanās starptautiskajos aizdevumu tirgos izrādījusies veiksmīga, uzskata Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš. Saskaņā ar viņa teikto, salīdzinot ar 2013.gada noslēgumu, likmes tirgū samazinājušās par 0,1 procenta punktu, kas procentu maksājumos ļauj ieekonomēt aptuveni vienu miljonu eiro gadā.
Pēc eksperta domām, šī brīža emisija Valsts kasei kļūs par atskaites punktu: tas ļaus izvērtēt Eiropas investoru pieprasījumu un vēlmi nākotnē iegādāties Latvijas vērtspapīrus. Ņemot vērā Latvijas pozitīvo tēlu, iespējams, ka nākamā obligāciju emisija būs jau garāka termiņa, prognozē Stepiņš.
Valdība neplāno apstāties pie šīs emisijas. Saskaņā ar Valsts kases biroja vadītājas Zandas Ginteres teikto, piesaistītie resursi viena miljarda eiro apmērā ir vien puse no šajā gadā plānotā aizņēmumu apjoma. Tas nozīmē, ka būs arī citas valsts obligāciju emisijas.