Gaismas pils izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem šogad varētu sasniegt vairāk nekā 1,3 milj. eiro.
Balstoties uz būvinženieru teorētiskajiem aprēķiniem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas (LNB) energoietilpību un izmantojot informāciju par šī brīža komunālo pakalpojumu tarifiem, ir aplēsts, ka šogad pēc bibliotēkas oficiāklās atvēršanas augusta beigās līdz gada nogalei, noslogojot to paredzētajā pakalpojumu režīmā, izdevumi par apkuri varētu būt aptuveni 497 tūkst. eiro, par elektroenerģiju – aptuveni 765 tūkst. eiro, un tēriņi par ūdeni un kanalizāciju varētu sasniegt aptuveni 42 tūkst. eiro, DB pastāstīja LNB pārstāvis Augusts Zilberts. Kopumā izdevumi šogad pāris mēnešu laikā varētu būt vairāk nekā 1,3 milj. eiro, bet nākamgad tie sasniegs jau lielākas summas. A. Zilberts gan piebilst, ka visi minētie šī brīža aprēķini par ekspluatācijas izdevumiem attiecībā uz energoresursu patēriņu ir tikai provizoriski, jo ēka vēl ne dienu nav darbojusies «pilnā režīmā». Precīzas izmaksas būs zināmas pēc tam, kad tiks noslēgtas visas iepirkuma procedūras par pakalpojumu saņemšanu un kad praksē tiks pārbaudīti teorētiskie aprēķini par ēkas energoietilpību un patēriņu.
Varēs optimizēt
«Domājams, ka praksē šos izdevumus būs iespējams samazināt,» uzsver A. Zilberts. Nozīmīgākā loma efektīvā un resursus taupošā pārvaldībā būšot bibliotēkas automatizētās vadības sistēmai. Tā pārraudzīs apkures un vēdināšanas sistēmas, kā arī ļaus tās kontrolēt attālināti no centrālās vadības pults. Ar tās palīdzību var veikt telpu klimata parametru precizējumus, sistēma ļaujot arī noteikt mikroklimata kvalitātes līmeņus atšķirīgās telpu zonās. Līdz ar to sistēmas ļaus būtiski samazināt energoresursu patēriņu. «Nozīmīga loma ekonomēšanā ir tam, kā realizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Apkure tiek nodrošināta ar apkures sistēmu, kas uztur konstantu +15 grādu temperatūru, un ar vēdināšanas sistēmu, kas piesilda telpas līdz vadības sistēmā noteiktajai temperatūrai, izmantojot tehnoloģiju, kurā no telpas izplūstošais siltais gaiss silda ieplūstošo gaisu,» stāsta A. Zilberts. Ēkas energoefektivitāti uzlabošot arī kustību sensori automātiskai apgaismojuma ieslēgšanai un izslēgšanai, kā arī ekonomisko un LED lampu pielietojums.
Klupšanas akmeņi
Tomēr līdz šim viss nav bijis tik spoži, kā gribētos. Proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atklāja nepilnības ugunsdrošības prasībās. Proti, glābšanas dienests nevarēja izdot pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo divas no piecām evakuācijas izejām neatbilda ugundrošības prasībām, turklāt evakuācijas izejas kāpnēm izvēlēts neatbilstošs apdares materiāls, koka pakāpieniem ir neatbilstoša ugunsdrošības klase. A. Zilberts DB pastāstīja, ka daļa nepilnību jau ir novērstas, bet pilnībā tas varētu notikt līdz aprīlim.
No nākamā gada vidus Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un tās bāzes vieta būs LNB. Tāpēc bibliotēkai līdz tam laikam ir jābūt pilnībā gatavai. LNB atradīsies arī vairākas izstāžu zāles, akustiskā koncertzāle ar 400 vietām, kā arī konferenču telpas. Tas nozīmē, LNB būs iespēja gūt arī ienākumus.
Vēl gan netiek atklāts, cik lieli tie plānoti. A. Zilberts bilst, ka interese par publisko un privāto pasākumu rīkošanu LNB telpās esot milzīga un faktiski grafiks jau esot pilns. Jāatgādina, ka Gasmas pils būvniecība sākās 2008. gadā. Darbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008. gadā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 milj. Ls.