Jūnija beigās Latvijas pamatskolu un vidusskolu beidzēji saņēma centralizēto eksāmenu rezultātus un atestātus par izglītības iestādes beigšanu.
Valsts izglītības satura centra informācija liecina, ka vidusskolu beidzēji šogad vissliktāk nokārtoja eksāmenus vēsturē un matemātikā, vislabāk – eksāmenus krievu valodā un franču valodā. Sliktāk, nekā iepriekšējos gados, nokārtoti eksāmeni ķīmijā, bioloģija un fizikā, kā arī vācu valodā un latviešu valodā.
Lai noskaidrotu, ar ko varētu būt saistīta skolēnu zināšanu pasliktināšanās, portāla Gorod.lv korespondents griezās pie Biķernieku pamatskolas direktora Alekseja Mackeviča.
„Neskatoties uz to, ka eksāmenu rezultāti Latgalē vēl nav apkopoti, nešaubos, ka mūsu reģionā un novadā tie būs labāki, nekā valstī kopumā, un tas ir saistīts ar vairākiem iemesliem. Mūsu skolās izdevies saglabāt labāko, kas bijis iepriekšējā izglītības sistēmā. Lauku skolās skolēnu ir mazāk, tādēļ skolotājam ir iespēja izmantot individuālo pieeju. Svarīgi, ka mūsu skolās strādā skolotāji ar kolosālu pieredzi un tas ietekmē pasniegšanas līmeni”, uzskata skolas direktors.
Savukārt to, ka kopējie eksāmenu rezultātu rādītāji pasliktinās, A.Mackevičs skaidro ar izglītības ciešu saikni ar mūsu sabiedrībā notiekošiem procesiem: „Diemžēl izglītības sistēma un jaunā paaudze nav valsts politikas prioritāte. Negatīvas parādības, kuras ir vērojamas sabiedrībā, ietekmē arī izglītības sistēmu, un attiecīgi bērnu sekmību. Izglītības sistēmas problēmas ir labi zināmas – tās ir saistītas ar zemu skolotāju atalgojumu un nepietiekamu jomas finansējumu.
Skola nepārtraukti saskaras ar jauniem izaicinājumiem un sociālā rakstura problēmām. Piemēram, skolēnu vecāki arvien biežāk dodas uz ārzemēm, un ar bērnu audzināšanu nodarbojas vecmāmiņas un vectētiņi, kas ietekmē mācību procesu un bērnus. Rezultātā bērniem zūd interese par mācībām, viņi kļūst mazāk motivēti”.
Pēc skolas direktora domām, finansējuma modelis „nauda seko skolēnam” nav īpaši veiksmīgs, šis modelis negatīvi ietekmē izglītības sistēmu un mazina labu atzīmju nozīmi atestātā.
Jūs izliekaties, ka neredzat, kas notiek skolā? Izrādās vectētiņi un vecmāmiņas nav iemācījuši matemātiku un vēsturi? Piedodiet, tas ir skolotāju pienākums, viņi saņem algu no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem, skolas arī tiek uzturētas par iekasētajiem nodokļiem. Eksāmenu slikti nokārtoja daudz vairāk skolēnu nekā tikai izglītojamie, kurus audzina vectētiņi un vecmāmiņas. Sāciet skolā uzņemties atbildību par savu darbu. Jau daudzus gadus vēroju, kas notiek, domāju, kad beidzot izglītības ministrija un skolas vadība pamodīsies un sapratīs, ka nav vecāku pienākums iemācīt latviešu valodu (tiesa, tikai pie dažiem skolotājiem), matemātiku, fiziku, pat solfedžo. Pamēģi pateikt to skolā,tavu bērnu apēdīs bez sāls. Manam jaunākajam bērnam krievu valodas skolotāja latviešu skolā bija izcila, stingra un reizē brīnišķīgs cilvēks. Labas bija angļu valodas, ģeogrāfijas, mūzikas skolotājas (mūzikas novirziens). Matemātiku normāli mācīja tikai sākumskolā. Pārējā laikā visu laiku mainījās skolotājas un bija nepieciešama palīdzība mācībās. Nevar matemātikas mācīšanu uzvelt tikai vecākiem un, ja vecāki spēj apmaksāt, - privātskolotājiem. Līdz šim tas diezgan sekmīgi darbojās, bet acīmredzot sistēma sāk buksēt, jo vecākiem vairs nepietiek naudas privātskolotājiem. Metodika, metodika, metodika. Te akmens ir jāmet arī augstskolas dārziņā. Mēs labi zinām, ja ir pareiza mācīšanas metodika, to var paveikt ļoti sekmīgi. Reiz vairākus gadus atpakaļ IZM darbiniece, kas piedalījās sākumskolas dabaszinību diagnostikas darbu labošanā diezgan augstprātīgi teica: "Pilsētnieki nokārtoja labi, bet laukos, kur mamma pa kūti, nevis māca bērnu, bērniem ir sliktākas zināšanas". Tātad IZM kā pašu par sevi saprotamu uzskata, ka mammai pat sākumskolā ir jāiemāca dabaszinības. Piedodiet, ko darīja dabaszinību skolotāja mācību stundās?
nauda, manuprāt, būtu no pēdējiem svarīgajiem faktoriem, kas celtu izglītības kvalitāti Latvijā.
skolotāju atalgojums Latvijā ir dīvains pēc būtības (tāpat kā arī viņu pienākumi un darba režīms), bet tā palielināšana neatrisinās Latvijas vispārējās izglītības hroniskās slimības.