Matemātikas eksāmenā skolēnu uzrādīto zemo rezultātu pamatā ir zemās prasības šajā mācību priekšmetā, kas noved pie vājām zināšanām, uzskata Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidents Arnis Rudiņš.
Lai iegūtu sertifikātu par eksāmena nokārtošanu, nepieciešams pārvarēt 5% barjeru - šos punktus iespējams iegūt arī bez lielām matemātikas zināšanām, aģentūrai LETA sacīja Rudiņš.
Viņš uzskata, ka zemā latiņa, kas skolēniem jāpārvar, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu, nemotivē skolēnus censties mācīties un darīt vairāk. Rudiņš minēja Igaunijas piemēru, kur sertifikāta iegūšanai nepieciešams pārvarēt teju 20% slieksni. Tas, viņaprāt, rosina eksāmena kārtotāju censties izpildīt pēc iespējas vairāk uzdevumu, pirms tam, protams, vairāk sagatavojoties.
Rudiņš norādīja, ka skolēni nereti pat necenšas izpildīt matemātikas eksāmena trešo daļu, kurā ietverti nestandarta uzdevumi, uzskatot, ka tie ir pārāk sarežģīti.
Rudiņš sacīja, ka šo uzdevumu pamatā ir lietas, kas tiek apgūtas jau pamatskolā, tāpēc vidusskolas absolventam šo uzdevumu risināšanai nepieciešama spēja zināšanas izmantot nestandarta situācijās.
"Pliki fakti jau neko nedod - svarīgi, ja tos māk pielietot nestandarta situācijās," uzsvēra Rudiņš, turpinot, ka nereti nācies secināt, ka skolēni pat nespēj izmantot tiem piedāvātās formulu lapas, kas agrāk, kārtojot eksāmenus, netika izsniegtas.
Rudiņš skaidroja, ka matemātika, tāpat kā ķīmija un fizika, ir sarežģīta. Tās apgūšanai jābūt speciālai domāšanai, kuru var trenēt tikai ar sistemātisku darbu.
"Rezultātu sasniegšanai nepieciešams sistemātisks darbs - nepilnīgi apgūstot vai izlaižot kādu tēmu, veidojas zināšanu robs, tādējādi apgrūtinot katra nākamā temata apgūšanu," skaidroja Rudiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka no matemātikas kā no obligātā eksāmena atteikties neizdosies. Tā pozīcijas stiprina arī vēlme ieviest ķīmijas un fizikas eksāmenus. Eksakto zinātņu eksāmenu ieviešana, viņaprāt, nav līdzeklis intereses un zināšanu vairošanai, tomēr, kā parāda darba devēji, Latvijai trūkst šo jomu speciālistu, tāpēc eksāmens daudziem tomēr varētu kalpot kā dzinulis.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka skolēni matemātikas eksāmenā uzrādījuši vienus no zemākajiem rezultātiem šī gada eksāmenu sesijā, vidēji sasniedzot 43,34%.
Tipiska matemātiķa domāšana Tik prasību procenti, tātad slikti rezultāti. Skolēni uz eksāmenu atnāk ar to bagāžu, kāda ir, nevis domājot par prasību procentiem. No savu bērnu izglītošanas pieredzes. Ir izcils skolotājs, tāds kā Kriķis, vidusskolas līmenī, tātad vecākiem nav jāpalīdz mācībās, arī augstskolā startē un mācas sekmīgi, toreiz vēl bija matemātikas eksāmens augstskolā. Ja sākot ar 5 klasi vāji māca matemātiku, tad jāseko mācībām, regulāri jāpalīdz pat pildīt mājasdarbus (nekas netiek darīts bērna vietā), regulāri jāskaidro mācību viela, pats interesantākais, ka bērns atzīst,ka vecāku skaidrotais ir saprotams. Kas notiek klasē? Skolotāja it kā izskaidro mācību vielu (saku "it kā", jo mājās ir jāskaidro tā arī nesaprastais klasē), uzdod uzdevumus, tiem, kas visātrāk atrisina (tie, kas mācās pie privātskolotājiem vai mātematikas kursos), ieliek atzīmes par darbu klasē. Kontroldarbos sekmības procents ir, ko darīt, ja parējiem iet sliktāk, tā ir matemātika. Tātad pamatā darbs matemātikā stundās tiek balstīts uz vecāku un privātskolotāju darbu. Šī prakse īpaši izplatīta ir Rīgā, jo ārpus Rīgas vecākiem rocība neatļauj tik lielā mērā algot privātskolotājus. Tehnikumos un profesionālajās viduskolās skolotāji atzīst, ka eksaktajos priekšmetos rīdzinieki ir vājāk sagatavoti.
Iznāk skolēns no eksāmena jau pēc pirmās daļas pabeigšanas ar domu- 5% sasniegti, a priekš kam man vairs censties. Tāda domāšana ir daudziem puišiem, kuru ģimeņes materiālais stāvoklis ir tik slikts, ka viņos ir tikai viena doma- sākt pelnīt un pilnīgi vienalga kur vai tuvējā celtniecības brigādē, veikalā par krāvēju vai braukt prom.